Hele-ou plsmas

Janis Erdmanis
akels14@gmail.com
(Dated: Janvris 2015)

I. DRS VIENDOJUMS
Ja plsmas trums ir mazs, bet idruma viskozitte ir liela, ko raksturo mazs Reinoldsa
skaitlis Re = v0 L/, tad ir spk Stoksa viendojums:
p = v

(1)

viendojuma specilgadjums ir Drs viendojums:

v + p = 0

(2)

T pielietojums sniedzs no idruma plsmas apraksta pln slnt ldz dinamikai porains
vids, kur praks pielietojums ir pazemes deu, ltru, naftas ieguves aprasktstam.
Iegsim, ka drs viendojums ir ar idela idruma viendojums. emot rotoru no Drs
viendojuma iegstam:
v = 0

(3)

ttad truma sadaljums ir izsakms k kdas funkcijas gradients jeb v = . T k idrums mums ir nesaspieams jeb v = 0, tad funkcijai japmierina Laplasa viendojums:
= 0

(4)

kas ir ar idela idruma viendojums.

A. Hele-ou plsmas
Apskatm idruma plsmu pln slnt ar biezumu 2d starp divm parallm sienim.
Novietosim x,y asis slna plakn, tad pc stoksa viendojumiem komponentm jizpilds:
[ 2
]
p
vx 2 vx 2 vx
=
+
+
(5)
x
x2
y 2
z 2
[ 2
]
vy 2 vy 2 vy
p
=
+
+
(6)
y
x2
y 2
z 2
Parasti demonstrjot potencilas plsmas raksturu, pa visu slna biezumu ievieto ermeni
ar raksturgo izmru L, kura izmri daudz reiz prsniedz slna biezumu d. Td gadjum
atvasinana pa raksturgiem mrogiem Laplasa operator izrakstma di:
=

1 2
1 2
1 2
+
+
L2 x2 L2 y2 d2 z2
2

(7)

kur redzams, ka pie d/L 1 atvasinanas plaknes virzien varam atmest. To mdz saukt
ar par tuvinjumu, ka plsma visur ir tda k loklais spiediena gradients ir aiztiecints uz
bezgalbu (plsmas truma virziens sakrt ar spiediena gradienta virzienu). Veicot tdu pau
tuvinjumu ar otrai speidiena komponentei un emot vr, ka d idruma viskozittes pie
sienim t trums ir 0 iegstam:
p
2 vx
= 2
x
z
2 vy
p
= 2
y
z

vx (d) = 0

(8)

vy (d) = 0

(9)

Veicot integranu un ievietojot robenosacjumus iegstam das truma vrtbas:

1 p 2
(d z 2 )
2 x
1 p 2
vy =
(d z 2 )
2 y

vx =

(10)
(11)

Rel experiment ms novrojam tikai projekciju im truma sadaljumam plakn, td

sadaljums jvidjo. Izmantojot du viedjoanu:
1
f =
2d

+d

f (z)dz

(12)

vidjotajam trumam iegstam du viendojumu:

v =

d2
p
3

(13)

kas sakrt ar Drs viendojumu, kad = 3/d2 .

Interesanti, ka d t, ka Drs viendojumu apmierina idela idruma plsma ms k
robenosacjumus uzdodam tikai, ka idrums caur ermeni neplst un trumu tlu no
ievietot ermea, bet ne to ka idrums pie ermea pielp. Tas bija sagaidms, jo rseniskos viskozittes efektus ms atmetm, kad izvedm Drs viendojumu. Lai novrttu
kdu kdu tas ievie atrisinjum varam novrtt robesla izmrus, kas nepiecieams, lai
tangencilais trums nodiltu pie ermea:

kur izmantoju formulu Landau (39.17).

3

L
u

(14)

B. Porainas vides
Porains vids idrumam plstot varam novrtt divus raksturgus parametrus - kapilru garumu L, kur idrums aptuveni var tect taisni un kapilru diametru d, kas aptuveni
sakrt ar poru diametru. T k atvasinana kapilra virzien ir ar mrogu L, bet rsvirzien ar mrogu d, varam Stoksa viendojumos atavasinanu garenvirzien atmest. Ja vl
pieemam, ka kapilrs savu diametru maina maz, tad varam secint, ka katr kapilr realizjs aptuvena Puazea plsma. T k dai plsmai iztecjuais idrums proporcionls
spiediena gradientam, tad ar ajs vids vidji pa tilpumu spk Drs viendojums.
Porainas vides praks pards piemram apskatot naftas ieguvi no okena dibeniem, jo
nafta atrods porain vid. Visvienkrkais variants, k to no okana dibena dabt r ir
iestumt pa vienu galu deni iek, lai pa otru nafta nktu r. du vienkrotu metodi
praks pielietojot naftas viet var skt nkt r dens. Ir atkljies, ka tam par pamatu ir
pirkstveidgi izaugumi uz dens brvs virsmas, ar kuru stabilittes analzi ir nodarbojies
Samens un Teilors 1958. gad Helle-ou plsms.

II. SAFFMENA-TEILORA NESTABILITTE

Lai pttu o pirkstu veidoanos, Samans un Teilors izmantoja faktu, ka Drs viendojums zikli realizjams ar ar Hele-ou plsmm. Izvloties vienkrko eometriju, kur
idrums tiek stumts caur taisnstrveidgu spraugu ar garumu L, bet biezumu d vii ar
divs dimensijs spja novrot pirkstu veidoanos.
Pieemsim, ka idruma fronte kd laika moment ir taisnstrveida, kura prvietojs
ar trumu v0 vertikl virzien uz leju. Papildus tam apskatm, ka uz frontes izveidojs
perturbcija (x,t), tad nekustg atskaites sistm idruma fronte:
y = v0 t + (x,t)

(15)

A. Laplasa likums
Sidrumam ieliecoties vai izliecoties mains spiediens sidrum pie robevirsmas, jo virsmai ir spraigums. Apzmsim ar p0 atmossfras spiedienu, bet ar p = p(x) spiedienu pie
virsmas. Apskatm patvagu, mazu virsmas izmaiu normles virzien par lielumu , tad
4

darbs, kas nepiecieams, lai du izmaiu veiktu d spiediena starpbas ir:

(p0 p)dS

(16)

Bez t vl darbs jpastrd, lai virsmu izstieptu par S, td summrais darbs, kas jpastrd, lai veiktu du virsmas izmaiu:

A = S +

(p0 p)dS

(17)

Ja sistma ir ldzsvar, tad is darbs ir viends ar 0, kam analogs ir virtul darba princips klasiskaj mehnik. T k apskatm tikai 2D gadjumu, kur biezums d, tad virsmas
laukuma izmaia ir:
(18)

S = dl

Pieemsim, ka virsmas rdiuss ir viends ar R apskattajam elementam. Tad ja dl ir virsmas

garums pirms, bet dl virsmas garums pc stiepanas, tad pc centra lea saglabans:
dl
dl
=
R
R +

(19)

Virsmas izmaiai tdjdi iegstam:

S = d dl d dl =
dl
R

(20)

ar ko varam darba variciju izteikt k:

[
]

A = d
+ p0 p dl
R

(21)

Pieprasot A = 0 pie jebkurm patvagm varicijm iegstu Laplasa likumu:

p = p0 +

(22)

Virsmas rdiuss ir iegstams no virsmas apliecjfunkcijas y(x) = (x,t). Td gadjum

virziena vektors l un normles vektors n ir uzdots pc da likuma:

l = (1, y )
1 + y2

(y ,1)
n =
1 + y2

(23)

s
n(s)l(s + s) = cos(/2 + ) = =
R

(24)

Parametrizjam os vektorus pc lnijas garuma s, tad:

dl
Izvirzot l(s + s) = l + s ds
iegstam sekojou sakarbu liekuma rdiusa aprinanai:

1
dl
= n
R
ds

(25)

Izmantojot, ka ds2 = dx2 + dy 2 iegstam sekojou sakarbu liekuma radiusa aprinanai:

1
y
=
R
(1 + y 2 )3/2

(26)

Ttad varam Laplasa likumu prrakstt sekojoi:

p = p0

y
(1 + y 2 )3/2

(27)

B. Robenosacjumi spiedienam uz perturbts frontes

Mazm perturbcijm spiediens pc Laplasa likuma ir sekojos:
p|virsma = p0

(28)

T k virsmas forma pirms problmas atrisinanas nav mums zinma, tad to izvirzam rind
ap neperturbtu virsmu y = v0 t:
p|virsma = p(x,(x,t)) = p|y=v0 t +

p
|y=v0 t
y

(29)

Aizvietojot p/y ar Drs viendojumu v = p, un trumu v virzot rind pc amplitdas :

p|virsma = p|v0 t vy |v0 t = p|v0 t (v0 +

vy
)|v0 t = v0 + p|v0 t + O( 2 ) (30)

Pc spiedienu pieldzinanas iegstam du izteiksmi spiedienam uz neperturbts virsmas:

p|y=v0 t = p0 + v0

(31)

C. Problmas risinjums
Pirms problmu risinm atdalsim perturbet spiediena un trumu sadaljuma problmu
no neperturbts. Kad perturbcijas nav jeb 0, tad spiedieni p0 un trumu lauks v 0
apmierina Drs viendojumu. Tpat Drs viendojumu apmierina summrais spiediens p
un trums v td, ja ievedam perturbetos spiedienus un trumus di:
p = p0 + p

v = v 0 + v
6

(32)

tad s perturbets daas ar apmierina Drs viendojumu:

v + p = 0

(33)

Ievedot truma potencilu k = p / un izmantojot, izvesto speidienu uz frontes

un saldzinoi (ar pertubto trumu front) nosakot, ka perturbcija uz idruma truma
perturbciju snos ir 0, esam noformuljui problmu truma potencilam:
= 0

(34)

(L,y) = 0

(35)

(x, ) = 0

(36)

(x, v0 t) = (p|y=v0 t p0 ) = + v0

(37)

Pieemam, ka frontes perturbcija izsaks = k (t)eikx , tad truma potencila vrtba

uz robeas:
(x, v0 t) = (v0

2
k )k (t)eikx

(38)

Risinot Laplasa viendojumu ar du robenosacjumu iegstam:

(x,y + v0 t) = (v0

2
k )k (t)eikx eky

(39)

Ttad truma perturbcija uz frontes:

vy |y=v0 t = k(v0

2
k )k (t)eikx

(40)

D. Robeas dinamika izmantojot kinemtisko robenosacjumu

Pc atvasinanas atrodam ka zinot y = (x,t), trums y ass virzien izsakms k:
vy =
T k vx =

,
x

dy
(x + vx t, t + t) (x,t)

=
= vx
+
dt
t
x t

(41)

kur jau ietilpst , tad pie maziem max pirmais loceklis ir otrs krtas mazs

lielums, kuru atmetam. Kinemtiskais robenosacjums mums dod viendojumu pret k (t)
du:

k (t)eikx = k( k 2 + v0 )k (t)eikx
t

(42)

Mekljot viendojuma atrisinjumu eksponentform jeb k (t) = et iegstam sekojou

vrtbu:
(
)
k 2
= k v0

(43)

izteiksme norda, ka ir tdas pertubcijas, kuras nodilst. Vistrk augoajai pertubcijai

iegstam du via skaitli:

k=

v0
3

(44)

Vl varam noteikt, ka perturbcijas kst nestabilas tdiem viu garumiem, kuri prsniedz:

lcrit =
= 2
= 2 2d
(45)
kcrit
v0
12v0
kas sakrt Samena-Teilora rakstu par Hel-ho plsmm.

III. SAFFMANA-TEILORA PIRKSTS

Eksperimentli ir novrots, ka pietiekami ilgi pot r no Hel-ou slna, no vism
nestabilittm realizjs viens viengs pirksts ar platumu 2b, kas pret nas platumu 2L
izsaks k L = 2b. pirksta forma ar ir zinma, kuru ms eit aprinsim.
Apskatm stacionru idruma izpanu no Hell-ou slna, kur gaisa pirkstam trums
ir U y ass virzien visos robeas punktos. D idruma viskozajiem spriegumiem rsvirzien (kuri tika atmesti iegstot Drs viendojumu) plsma kad y + kst vienmrga
ar trumu v0 . T k idrums ir nesaspieams un pirksta skans viet idruma trumu
pieemam par 0 tad ir spk:
b
v0 def
=
=
L
u

(46)

No Drs viendojuma seko, ka to apmierina v = jeb:

vx =

vy =

(47)

vy =

(48)

bet d idruma nesaspieambas v = 0:

vx =

y
8

Ttad konstruta funkcija:

(49)

f (x + iy) = + i

ir analtiska, jo apmierina Ko-Rmana nosacjumus. Problmas risinana td no tiea

Laplasa viendojuma risinanas tiek prformulta par analtiskas funkcijas atraanu, kura
apmierina robenosacjumus.

A. Robenosacjumu atraana
Apskatsim vispirms pirksta virsmu jeb robeu starp gaisu un deni. Pc Laplasa likuma
pieemot, ka R + spiediens idrum pie virsmas ir viends ar atmosfras spiedienu
p0 . Izmantojot Drs viendojumu secinm, ka:
1 p
=0
s
jeb idruma tangencilais trums uz pirksta ir 0. T k v =
v =

(50)

,
s

tad uz virsmas truma

potencils ir konstants jeb |p = const. eit gan jem vr, ka tas spk pie nosacjuma, kad
ir spk Drs viendojums, jeb ir atmetami rseniskie viskozittes efekti. Rel situcij
uz pirksta frontes veidojs robeslnis, kura biezumu vienkrbas labad tiecinam uz 0.
Pirksta trumu u var eksperimentli nomrt, kas pc u =

dod strvas funkcijas

vrtbu uz pirksta virsmas:

(51)

|p = ux
da strvas funkcija dod sekojou truma sadaljumu uz pirksta:

x
=u
= u cos
v =
=u
= u sin
(52)
n
n
s
s
kur redzams, ka Drs viendojums nestrd tiei pie frontes, jo no t izriet pielipanas
vn =

nosacjums.1

(L,y) = v0 L

vy (y)dy

(53)

|p = ux

|p = 0

(54)

|y+ = v0 x

|y+ = v0 y

(55)

(L,y) =

Interesanti, ka problmu atrisinm ar konformo attelojumu metodi ar kuru pieprasm, lai transformeti
apgabali btu analtiskas funkcijas, bet tai pa laik robeas dodam neanaltiskas!

Lai problma btu noformulta korekti, tad:

|b<x<L = v0 L 0x

b<x<L = 0

(56)

|L<x<b = +v0 L 0x

L<x<b = 0

(57)

jeb plsmas trums pie ieejas asimptotiski tiecs uz 0.

B. Konform attlojuma izmantoana

Esam izspriedui par ko funkcija f attlo risinms problmas apgabalu. Pieemot, ka
funkcija ir konforma, tad to varam izmantot, lai atrastu inverso attlu no pirksta kontru
(,) ass t kontru (x,y) ass tdjdi iegstot mekljamo pirksta formu. Konformam
attlojumam invers funkcija ar ir analtiska:
x + iy = f 1 ( + i)

(58)

td t apmierina Ko-Rmana nosacjumus pret maingajiem ,:

x
y
=

x
y
=

(59)

No t savukrt seko, ka funkcija x apmierina Laplasa viendojumu:

2x 2x
+
=0
2 2

(60)

Robenosacjumi funkcijai x(,) ir atrodami no jau formultajiem di:

y
x(
vy (y)dy, v0 L) = L

(61)

x(0,) = /u

v0 L < < +v0 L

(62)

x(v0 y, ) = /v0

v0 L +v0 L

(63)

C. Laplasa viendojuma risinana Teilora pirkstam

Priesim uz jaunu funkciju, kuru ar iepriekjo saistam di:
x = x +
10

v0

(64)

 funkcija t k atirs tikai pa lineru locekli ar apmierina Laplasa viendojumu tpat

k x:
2 x 2 x
+
=0
2
2

(65)

Robenosacjumi transformjs par sekojoiem:

x (,v0 L) = x(, v0 L) +

v0 L
=0
v0

x (, v0 L) = 0

= +
=
v0
u v0

=0
x ( +,) = x( +,) +
v0

(66)
(

x (0,) = x(0,) +

1
1

v0 u

(67)

)
v0 =u

1
u

(68)
(69)

Problmas atrisinjumu mekljam form:

x = ek (Ak sin k + Bk cos k)

(70)

Redzam, ka x |+ = 0 apmierints (td skotnji atmetm e+k ), lai x (, v0 L) btu

0 iegstam, ka Bk = 0 un k =

n
.
v0 L

Lai apmierintu robenosacjumu uz pirksta virsmas

izmantojam, ka jebkuru neprtrauktu funkciju var izvirzt Furj rind. T k robea ir

aprakstta ar nepra funkciju, tad visi loceki Furj rind pie kosinusiem ir 0 un td:
(
)
n
1
=
An sin

(71)
u
v
L
0
n
Izmantosim das sakarbas koecientu An atraanai:
+1
sin(mx) sin(nx)dx = nm
(72)
1
+1
2(1)n
x sin(nx)dx =
(73)
n
1
( )
td integrjot augstko viendojumu ar sin vn
apgabal [v0 L, +v0 L] iegstam:
0L
1
v0 LAn =
u

+v0 L

sin
v0 L

)
n
1
2(1)n
d =
(v0 L)2
v0 L
u
n

(74)

Tas au izteikt funkciju x(,) di:

2L (1)n vnL
x = (1 )
e 0 sin
n
n
11

)
n

v0 L
v0

(75)

kur izmantots v0 = u. Redzams, ka funkcija x ir izsakma k rel daa no das funkcijas:

z = (1 )

2iL (1)n vnL (+i)

i
e 0
+ ( + i)
n
n
v0

(76)

T k funkcija ir atkarga tikai no kombincijas + i tad t ir analtiska. Atbilstoi s

funkcijas rel un imaginr daa apmierina ko Rmana nosacjumus:
x
z Im
=

x
z Im
=

(77)

No citas puses x + iy = f 1 ( + i) ir analtiska funkcija, kura ar apmierina Ko-Rmana

nosacjumus. Saldzinot os nosacjumus secinm, ka y = z Im +const, kur konstantes vrtbu
noteiks atskaites izvle.
Uz brvs virsmas robenosacjumi mums ir |p = ux, |p = 0, kurus ievietojot un
iegstam:
z = (1 )

i
2iL (1)n + vnL ux
2iL
ix
+ (ux) = (1 )
e 0
log(1 + ex/L )
n
n
v0

(78)

s funkcijas imaginr daa:

[
x ]
z Im = 2L(1 ) log 2 cos
2L

(79)

Izvloties tdu atskaites sistmu kur y|x=0 = 0 noved ms pie:

[ ( x )]
2L
(1 ) log cos
y=

2L

12

(80)