Latvijas Universitte, Fizikas un Matemtikas fakultte

CFI laboratorijas darbi, 2015

Rentgenstaru absorbicija
Jnis Erdmanis, Arnis Katkvis
2015. gada 13. novembr

Date Performed . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Oktobris

Partners . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Jnis Erdmanis, Arnis Katkevis
Instructor . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Andris Antuevi

1. Ievads
Rentgenstari ir elektromagntiskie vii ar eneriju no 100 eV ldz 100 keV (jeb
no 0.01 ldz 10 nm). To ieganai izmanto rentgenstaru lampas, sinhoronus un daus
radioaktvos izotopus.
Rentgenlamp starojumu iegst no termoemisijas elektroniem, kuri patrinti elektriskaj
potencila lauk triecs pret anodu. Enertiskais fotons, kas tiek izstrots d proces
ir td ar via garumu
min =

hc
eU

(1)

Kvaletatvi spektrs sastv no neprtraukts daas, kas radies elektronam mainot trajektoriju
kodola potencila lauk un diskrtm lnijm, radus elektronam izsitot elektronu no
iekjm aulm, ko sauc ar par raksturgo spektru. Izsisto elektronu no iekjs aulas
aizpilda elektrons no augjs aulas, kur enerijas starpbba izstarojs ar fotonu.
Rentgenspektra lnijas iedala pc izsist elektrona elektrona galven kvantu skaita
K,L,M,N srijas un no kuras aulas elektrona caurumu aizpilda ,,. Piemram aj
darb apskattas ir lnijas K un K, kas nozm
K ir preja no n = 2 uz n = 1
K ir preja no n = 3 uz n = 1
T k elektrona caurums aizpilds no augjm aulm, tad ir ierobeota katras srijas
maksimla fotona enerija jeb minimlais viu garums. Spektr tas redzams, k leciens,
ko tad ar sauc par malm, repektvi K mala, L mala, utt.

2. Darba uzdevumi
Izmrt rentgenlampas ar vara anodu rentgenspektru un noteikt difrakcijas atirgo
krtu raksturgo lniju (K un K) eneriju.
Noteikt raksturgo lniju (K un K) intensittes atkarbu no anoda strvas un
sprieguma
Noteikt bremzanas radicijas maksimls enerijas atkarbu no anoda sprieguma
un atrast Planka konstanti

3. Dati un apstrde
3.1. Vara anoda rentgenspektra raksturgs lnijas
Rentgenspektru spektru uzmm ar difrakcijas rei, par ko kalpoja kristls, un
fotonu impulsu skaittjs. Pc Volfa-Berga formulas via garums ir m = 2d sin un
izmantojot E = hc/ iegstu sekojosu formulu lniju eneriju aprinanai
E=

hcm
2d sin

(2)

Lnijas krtas m spektr var viegli atpazt pc periodiskas releatvo intensitu atkrtoans.
Rentgenlampai is spektrs sanca ds ar d = 0.2014nm

No spektra nolasm lnijas

Lnija
K
K

m
1
2
1
2

[Deg]
19.52
43.06
21.80
49.25

E[keV ]
9.218
9.022
8.294
8.131

3.2. Planka konstantes atraana pc bremzans spektra

Zinot planka konstantes preczo vrtbu varam novrtt kda ir gamma fotonu eneriju
pc formulas
E=

hc
2d sin crit

Lai attlotu visus spektrus vien grafik izmantoju logaritmisko mrogu intensittei

(3)

di attlojot intensittes kst pie viena mroga, assk redzamas kust vietas, kur
fotoni ir reistrti maz vai neviens. No grafika nolasm minimumu vrtbas no k veicu
aprinus enerijai pc Ecrit = hthe c/2d sin crit un planka konstantei h = 2eU d sin crit /c
npk
U [kV ]
crit
Ecrit
h/hthe

2
11
16.1
11
0.99

3
14
12.1
14.6
0.95

4
17
9.5
18.6
0.91

5
20
6.3
28.2
0.71

6
23
5.3
33.3
0.68

7
26
5.0
35.3
0.73

8
29
4.8
36.8
0.78

9
32
4.6
38.4
0.83

10
35
4.2
42.1
0.83

3.3. K lnijas intensitte atkarb no nodsprieguma

Mrijumus pie dadm anodspriegumiem un constantas strvas J = 1mA tika veikti
iepriekej uzdevum no k iegst
U [kV ]
I[imp/s]

11
60.8

14
234

17
478

20
782

23
1104

26
1463

29
1854

32
2020

35
2077

Intensitti un spriegumu saista empriska formula I = kJ(U U0 )m . Lai atrastu parametru

m un U0 attloju datus logaritmisk mrog pie dadiem U0

Ttad redzam, ka vislabkais modelis ir pie U0 = 9kV , kam atbilst pakpes rdtjs
m = 1.60.

3.4. K-malas rentgenabsorbcijas spektrs

Prauga materila noteikanai uzmm spektru ar un bez parauga, kas redzams
attl
3

Pie 170 redzams ir redzams strau lciens no kreiss puses un lzena augana no labs,
kas atbilst K-malas raksturam. Ttad parauga K-malas enerija ir E = hc/2de sin =
10.53keV , kas pc apraksta aptuveni atbilst Zn.

3.5. Rezultti
Ar izmanto metodi K-malas enerijas avota spektram noteicm k E(K) = 9.1
0.1keV un E(K) = 8.190.07keV ; planka konstantes nomrt vrtba pc bremzanas
spektra attiecb pret teortisko vrtbu h/htheor = 0.82 0.10; Noteicm nezinm
parauga K-malas eneriju E = 10.53keV .

4. Secinjumi
Rentgenstaru avota K-malu noteikanai izmantojm ar kristlu veidotu monahromatoru,
ar kuru ts varjm ieradzt 2 izkliedes krts. Noteikts vrtbas kdu robezs slikti
sakrt ar aprakst dotajm vrtbm Eteor (K) = 8.91keV un Eteor (K) = 8.04keV .
T k kdu robes (novrttas no nolasanas lea) nesakrt enerijas starp izkliedes
krtm, tad vartu spriest par nepreczu kristla iestatanas lei, kas veic staru difrakciju.
Planka konstantes vrtbas novrtanai izmantojm bremzanas spektru anodspriegumiem
U = 11 . . . 35keV . Novrojm, ka pie lielm anodsprieguma vrtbm kritisk vrtba
kst neizteikta, ko vartu skaidrot ar sekunduro elektronu pietiekamo eneriju, lai
atkal radtu rentgenstarojumu. Pc s metodes noteikt planka konstantes vrtba ir
mazka nek ierast planka konstantes vrtba, kur iemesls mekljams prk mazaj
kritisk leka novrtjum. K jau iepriek spriedm, tas tikai vlreiz apstiprina kristla
iestatanas lea kdu.
K-malas ieradzana spektr ir praktiski neiespjama, kur iemesls vartu bt nepietiekamais
parauga biezums un rentgenlampas trokainais starojums. Pdjo efektu vartu izslgt,
ja btu lietots sks ekspozcijas laiks ar jaudgku rentgenlampu, jo troku avots ir
galvenokrt siltumfluktcijas, konvekcija, kam ir savs raksturgais laiks. Bet, ja liek
uzmint no iem datiem, kas tas ir par paraugu tad tas vartu bt Zn ar savu E(K) =
8.63keV .